Vakar - sēžu darbā, dzin dzin dzin dzin , skatos mamma zvana.Paceļu - nopērc vecmammai puķu podu. Cik lielu? Nu tādu vidēju galvenais, ka smuki izskatās.Ok izdarīšu.
Nopērku puķupodu un vēl rozīti vecmammai - vakar viņai bija dzimšanas diena.
Atbraucu mājās, noģērbos, izpakoju puķu podu un rozīti un saku:Es tad iešu augšā apsveikt vecmammu. Atnāk mamma uz virtuvi paskatās uz mani, paskatās uz virtuves galdu un histēriski sāk smieties. Es neko nesaprazdama blenžu uz viņu un domāju, ka mājās sēdēšana viņai nenāk pa labu. Lēnā garā sāku smieties viņai līdzi, jo viņa TĪĪĪĪĪĪĪK ļoti histēriski smējās, ka sāku smieties par faktu, ka viņa tā smejas. Tad viņa paskatās uz mani un rāda uz puķu podu.Es saku:nepatīk?!?!Un tad viņa izstostīja: es domāju puķi ar podu nevis tikai puķu podu.Un tad man es sāku smieties tikpat stipri kā viņa.Tāds fail, bet vakaram emocijas 100% uzlabojās.