brokastis
Uz ko es virzos?
Dzīvojot kopā ar mammu mana dzīve ir savādāka kā citiem.
Brokastis ir liels retums kopš pamatskolas laikiem. Vakariņas netiek gatavotas, jo es maz ēdu, turklāt tik bieži neesmu mājās. Bet man pašai slinkums sev vienai gatavot..
Kad dzīvoju ar Raimi, bija prieks celties un gatavot tās pašas brokastis - vismaz diviem. Vakariņas visbiežāk man atnākot mājās jau bija pagatavotas, bet ja es gribēju ko gatavot - mani ātri izmeta no virtuves ar tekstiem - tu esi lēna vai tev nesanāk. Agri vai vēlu virtuvē vairs vispār neparādījos.
Izlasīju arī kādas citas meitenes blogu par dzīvošanu ar vīrieti (drīzāk gan puišeli)- atnākot mājās gribējās aizbēgt no cigarešu smakas, nekārtības un mūžīgās datora sīkšanas un datorspēļu skaņām, no EHR un nokačātajām filmām. Pilnīgi piekrītu par datora skaņām, filmām - sāk likties, ka atrašanās tādā vietā tevi padara par stulbu... Es vairs tā negribu justies.
Šorīt patīkama pārmaiņa. Secināju, ka varu vairs nevārīt ūdeni tējkannā savā guļamistabā uz grīdas, bet tējkannu aiznest atpakaļ uz virtuvi, jo remonts ir apstājies un droši vien tik ātri arī neturpināsies. Tātad - garšīga kafija un kas to būtu domājis - ceptas siermaizītes!! :)