un šodien gandrīz sāku raudāt pie tām slēgtajām durvīm.



piektdienā sāku ar sarkans-sarkans, un spēlēju to ar variācijām līdz pat šovakaram. šovakar mēs pļēgurosim. joprojām.
pabiju valmieras klubā,ar apsargiem minigolfu spēlēju, es vienmēr vinnēju visur, ko daru pimro reiz,izdejojos man viss vienalga, turpinājām ballīti iekš lauku mājām ar milzīgu daudzumu alkohōla, ēdiena un smieklu, zini, piezvani man vēl tādos brīžos, izrādās, ka arī ar vīriešļaudīm var gulēt blakus un pāspriest attiecības kā tādas, torte torte, atdod manu pudeli, ja nje blegj-ja golubčik, svētdienas laiskums un karsta mugura, citi lauki cita mazpilsēta kokteiļi un bērnaukle, pirmdienas skriešana caur valjmieru un vispār.
un tad es attapos pie tām slēgtajām durvīm, gandrīz apraudājos, saliekot visu savu šībrīža komplektu kopā,un 10.tramvajs pirmo reiz man likās tik skumjšs(un es apt nezinu, kā pareizi raksta šo vārdu).

tagad esmu kaut kur.
rīt braucu uz jūru.
jūra, ņem mani dziļi.