ieraksts 309
Aiz muguras sēdošo komrādu dikti nomāc doma kā dabūtu divdesmit miljardus zaļo, un ko pēcāk ar tiem iesākt. Laikam pamatideja viņam bija uzcelt piramīdu, jo šamējā iekšienē mīt vēlme tapt slavenam un atpazīstamam. Es gan teicu, ka tas nenostrādās — pārāk īsa atmiņa baltajam cilvēkam, respektīvi vajag ko asiņainu un grandiozu, piemēram uzmest atombumbu Londonai vai kam tādam, bet ārpus Ziemeļatlantijas un anglosakšu vides to būtu bezjēdzīgi pasākt, baltģīmji savā pasaules redzējumā ir pārāk tuvredzīgi, jo nespēj saskatīt acīmredzamas norises piemēram Āfrikā vai Āzijā. Netici?! Tad pasaki kā sauc Sarkano khemeru sākotnējo vadoni? Kāds vārds ir pašreizējam Sudānas prezidentam, kurš veica etnisko tīrīšanu Dafūrā? Nezini. Redz, bet ļautiņus, kas daudz šķaidījuši anglosakšu asinis, zin visi, piemēram Adolfiņu tak atceries? Plānam ir arī savi mīnusi, jo komrāds ļautiņu atmiņā paliks kā sliktais tēls, kas šo itin nemaz neapmierina. Tātad, vajag izdarīt ko labu. Kas labs vienmēr ir bijis ļaunā uzveikšana un piebeigšana. Mūsdienu anglosakšu apziņā ir divi galvenie ļaunumi: arābi (ar to savu draņķa terorismu) un ķīnieši (bez piecām minūtēm pasaules kungi), no tiem tad nu arī vajadzētu atpestīt balto cilvēku dvēseles. Plāns arī ir samērā vienkāršs, ņemt un nonest Meku, tā lai pēcāk musulmaņi domātu, ka to paveikuši mandarīni. Kamēr arābi ar ķīniešiem villojās, tikmēr anglosakši sēdētu un čilotu. Beigu beigās komrāds izrādītos anglosakšu pasaules glābējs, tas ir pozitīvais tēls.