brīžiem pārdomas ir smagākas, nekā es pati. tas sajauc visu realitāti, bet labi, ka uz īsu mirkli, kaut gan paliek minimālas šaubas. tās es saberžu smalkās smiltiņās, ieberu šaujamajā, pavēršu pret debesīm un izšauju simts mazās zvaigznītēs. citi tās ieraugot, ievēlas vēlēšanos. un cilvēkiem ir tik labi, jo tās piepildās. pati gan pa retam ievēlos kādu, jo bail- vai pareizā un, ka piepildīsies.

no visa atkāpjos ar The Strokes..