no asaraam un sniega izsmeereejusies skropstu tusha. uz pirkstiem nav vairs neviena gredzena, bet visi reiz bija tik daargi... ja tos divus veel nonjeemu pati, tad peedeejo droshi vien kaut kur ir nosleepis sniegs.

ja vareetu izstaastiit savas sajuutas, varbuut paliktu kaut mazliet, mazliet vieglaak. bet nevar. nav vaardu.

un tas nekas, ka ieksheeji luustu un kriitu. man ir jaauzliek smaids, jaaizskataas labi un jaaiet kaartot lietas.