[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Janvāris 6., 2010 | |
|---|---|
| 21:59 [Link] |     Visi tā sajūsminās par to ''Avatar''. Manuprāt nekā TĀDA tur nav. Vismaz nebiju nekāda eksaltētā sajūsmā un krēslus nelauzu. Jā protams filma ar tiešām dziļu domu un jēgu un protams efekti un datorgrafikas radītā pasaulē tādās krāsās un apjomos vēl nekad nebija redzēta. Bet personīgi mani tieši tā visa datorgrafika nedaudz atbaida. Maksimāli reālistiski uz datora atveidojot dabu tā tomēr nekļūs par īstu mežu. Tā vien liekas, ka dzīvi aktieri drīz vispār vairs nebūs vajadzīgi visu aizstās bariņa datoristu radīti tēli. Jau šeit principā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt ainas kur aktieriem jādarbojās reālā, dzīvā vidē. Nezinu es varbūt esmu vecmodīgs nūģis, bet uzskatu, ka kino ir jābūt dzīvam, jā protams mūsdienās filmas bez datorgrafikas vairs nav iedomājamas, bet tā nekad nedrīkst nomākt aktierspēli. Īstas, cilvēciskas emocijas dators nekad pilnīgi reālistiski nespēs attēlot, kaut vai tā iemesla dēļ, ka pašam tādu nav. Mūzika: Kartāga- Īstajā Virzienā |
| Comments | |
es, noskatoties filmu, domāju tieši to pašu. dzīvais kino man vienmēr patiks daudz labāk, nekā datorgrafika. principā es pat animāciju skatos labprātāk. To datorizēto tēlu veidošanai tikai izmanota aktieru mīmika, žesti. Tāpēc tur kaut kas no aktierspēles vēl ir. Doma nav dziļa - sekla un 105 reizes apspēlēta, bet imho filmai, kas balstīta uz specefektiem nav vajadzīga Ingmāra Bergmana cienīga doma. Viskrutākā bija Bertona Alises brīnumzemē reklāma - precīzāk - tas kā sarkanā karaliene auditorijā iespēra tējas tasīti. xD diezgan pamatīgi noraustījos (aš popkorns uz visām pusēm), pēc tam jau acis pierada tā, ka pēcāk visi ārpusfilmas cilvēki izskatījās dikti plakani. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}