Vēlreiz par šerijbrendiju un ne tikai
Šodien nogaršoju Melnā balzama ķiršu versiju un atradu to dzeramu esam. Kā arī dāvināmu liķiermīļotājiem. Dāvināmu pat vairāk nekā dzeramu. Jo tā nu tas manā paasaules ainā iekārtots, ka liķieri vairāk ir saldumi nekā alkohols, un saldumi manā grēcīgo vērtību skalā nav tikuši līdz augstākajiem plauktiem.
Kārtējo reizi iedomājos, ka laikam tīrs Melnais balzams ir vienīgais stiprais alkoholiskais dzēriens, par kuru varu teikt, ka man garšo. Ir, protams, savi īpašie miesas un dvēseles stāvokļi, kas pieļauj arī konjaku, rumu vai viskiju, arī šņabi, arī kandžu galgalā, jo īpaši Latgalē nonākot, bet tādi negadās bieži. Drīzāk pat reti. Pēdējā laikā - ļoti, ļoti reti. Tomēr gadās. Vienīgie, kurus nesaprotu pilnībā ir visas tās ar anīsusadirstās aizdarītās Vidusjūras reģiona ļergas - pastis, ūzo utml. šausmas. Vispār Vidusjūras reģiona cilvēkiem nevajadzētu šņakarēties ne ap ko šņabjveidīgu - ne viņi māk to dzert, nedz darināt, manas livoniešu un kurzemnieku asinis stingst no domām vien par viņu dzērieniem, kas nav vīnogu cilmes.
Kopsavilkumā - paldies Mēdejai, ka atveda uz Eiropu vīnu.
Un paldies Kunces kungam par zālīšu uzlējuma recepti.
Prozit!
Kārtējo reizi iedomājos, ka laikam tīrs Melnais balzams ir vienīgais stiprais alkoholiskais dzēriens, par kuru varu teikt, ka man garšo. Ir, protams, savi īpašie miesas un dvēseles stāvokļi, kas pieļauj arī konjaku, rumu vai viskiju, arī šņabi, arī kandžu galgalā, jo īpaši Latgalē nonākot, bet tādi negadās bieži. Drīzāk pat reti. Pēdējā laikā - ļoti, ļoti reti. Tomēr gadās. Vienīgie, kurus nesaprotu pilnībā ir visas tās ar anīsu
Kopsavilkumā - paldies Mēdejai, ka atveda uz Eiropu vīnu.
Un paldies Kunces kungam par zālīšu uzlējuma recepti.
Prozit!
Btw, melnā balzāma mojito - lietoju pati un iesaku citiem :)
un vispār man tagad ļoti sakārojās iedzert. vislabāk vīnu, bet derētu arī balzams (kaut tas pats parastais, bet visvēlamāk ķiršu). nu kaut vai alus
kas tev ir vislielākais gardums?
Un tad nāk baltvīni, rozā un dzirkstošie, bet tie jāpielāgo situācijām, ēdieniem un kleitām.
Vienīgais garšīgais stiprais, kā jau minēju, ir klasiskais MB.
Ja galīgi gribas stulbi knakstīties, var jaukt kokteiļus ar vermutiem. Vispār vermutu bittersweet ir pati dzīvas popsa un ļaunuma banalitāte, kāda tā ir.
Bet kokteiļu jaukšana principā ir tāda sisīšu nespēja izšķirties par grēku - es it ka dzeru, bet it kā tomēr knakstos ar saldumiem. It kā kniebjos ar kaimiņu, bet tomēr tas neskaitās, nez, man kaut kā arvien gribas vīpsnāt...
kokteiļi jau vispār ir izdomāti laikā, kad nebija laba alko un bija jādzer slapstoties pa stūriem un pagrabiem. es neesmu atradusi kokteili kas man garšotu. ir tādi, ko var dzert, bet vispār man šķiet apgrēcība maksāt tik dārgi par kko saldu un ne pārāk labu, ja par to pašu naudu var izdzert glāzi Laba Vīna. nu ja jādzer ārpus mājas. no otras puses - ja ir ienācies nelabs baltvīns, to gan vienmēr var marinādēm vai mērcēm, bet ja nav nekā labāka, var ar spraitu un ledu un citrona šķēlīti vai piparmētru lapiņu
Saldumi man vispār neko daudz neizsaka - ne cietā, ne šķidrā veidā. Ir gadījušies brīži, kad ir fizioloģisks glikozes bads, bet tad arī ir diezgan vienalga, kas to cukurui satur.
Ā, nu svaigi augļi ir izņēmums, bez tiem es nevarētu iztikt.