Gribētos, lai nebūtu nekas jādara. It kā jau zināju, ka pēdējie divi semestra mēneši būs pipec un ar to rēķinājos, bet nu tie ir pienākuši un ir viegls izmisums, sēžot pie galda ar saviem saburzītajiem pierakstiem rokā un drudžainajām domām par eseju galvā un saprotot, ka neviens cits manā vietā to neizdarīs.
;(