gāja tērauds meklēt barību un nonāca laukā ne klajā ne bezgalīgi plašā apaļā tortē nonāca sakārnis un sāka būvēt kapiteli, lai varētu iekāsto resno koku un cieto akmeni, kas viņu padarīs nemirstenīgu kā uzpirkstenīte ziemā zem zemes sniega kapucē salasījusies dostojevski un pirž pret vēju, saka sev bargi, rāj ar pirkstu, tu nelien laukā pirms pirmie ziedpulsteņi nav tevi paņēmuši iekšā mājā pasildīt, ar to domājot seksu kā bargo kundzi un dramatisma pulciņa krējuma bodē ieperinātie kāpuri kā mednieka alnis jau stundas laikā sadalītajā gaļā iemarinē dažus baltos draugus un tad atliek tikai vilkiem atdot un amerikāņu ĒRGLIM