Pateicoties māsas ex esmu iemācījusies atslēgties no sarunas. Tā ir ar tiem labajiem, bet ne pārāk interesantajiem cilvēkiem. Tagad tas notiek nekontrolēti, tas tiešām mani kaitina. Agrāk varēju paciest jebkura muldēšanu un pļāpāšanu, šobrīd no manis tas pieprasa milzīgu koncentrēšanos, un pat, ja izdodas sekot līdzi, gribās bļaut, kliegt un neartikulēti žestikulēt, lai iestātos klusums. Ir sajūt, ka šādi no manis izzog dzīvesprieku.