It kā šķiet, ka tieku galā, bet, ja reiz skaitu dienas, tad varbūt nemaz tik ļoti netieku?
TIEKU! Vienīgi šodien pati sev nosūtīju vienkārši mīļu SMS. J Labi, ka ir daudz ko darīt un nav laika sevi žēlot. Dažreiz aizņemtība šķiet esam posts, tomēr ļoti lielā daļā gadījumu tas ir tikai pluss. Nav laika izgudrot muļķības, tad tām pievērsties un attīstīt līdz tādai pakāpei, kad vairs nezini, vai esi to izgudrojis, vai tā patiešām arī ir.
Sievietēm raksturīgi, starp citu.

Meklēju Apetīti!!!
Parasti uzmācīga, bezizmēra un parādās jebkurā diennakts laikā. Nu ir nozudusi un nerādās ne sitama.
P.S. Labi, ka ir zaļā tēja.

Esmu noilgojusies pēc kāda sabiedrības, kura klātbūtnē var nedomāt vai arī domāt, kas ienāk prātā. Bija man tāda draudzene, bet nu viņa ir prom tālēs zilajās un kā liekas, uz visiem laikiem. Varēja braukt ar viņu 3 h mašīnā, klusēt un justies fantastiski labi. Varēja runāt, nedomājot, ko teikt un kā tas izskatīsies. Pat, ja pašam šķita, ka paustā doma ir ja ne ķecerīga, tad viegli nepieklājīga noteikti. Varēja ielaisties dubultintrigās un vēl pēc pusgada uzjautrināties par tābrīža iedvesmu un uzdrošināšanos. Acīmredzot, jābūt īpašai dvēseļu saskaņai, vienotai frekvencei.
Sveiciens, Tev, guapa!!!

Mācīties gribās.