Rīts
Tā mana vilcene manis dēļ raud

Sagurums, acis vēl mazliet līp ciet.

Ir tik labi.

Pēc šitās ārprātīgās nedēļas Dzelzs vilks bija tieši tas kas man vajadzīgs.
Lai izlādētos, nolaistu tvaiku.

Plosījos mazliet, samērā mierīgs koncis.

Vienīgi varēja nebūt tā ļoti ilgā gaidīšana līdz sāks spēlēt gan Hospitāļu iela un Dzelzs vilks.

Bija jāizcieš vesela rinda mocību - kā galīgi neciešama, besī iedzenoša popsas disene, gan nežēlīgi piesmēķētais gaiss, kas mani beidza nost.

Galu galā bija sagurums gan man, gan citiem, gan arī pašām grupām.
Nebija tādas atdeves kā citreiz.

Bet bija jau labi, man pietika :)
Jāsagaida 25 novembris kad Depo būs prezentācijas koncis.
Tad vismaz nebūs tādas drausmīgas disenes.

Vismaz Depo māk likt atbilstošāku mūziku, kas ir pieskaņota vakara pasākumam.

Nu labi, sanākošie cilvēki gan laikam nebija noskaņoti dzirdēt atbilstošu mūziku.
Man bija tas jāpiecieš.

Biķi pietrūka vēl dažu mazliet traku Dzelzs vilka fanu, kas plosītos tā pat kā es.
Es tur pa vidu nosauļotām blondām būtnēm nejutos īsti savējā.
Bet tāpāt nemanīju apkārt notiekošo - jo vienārši plosījos.

Es laikam nonesu dažus cilvēkus, kad devos skatīties konci.
Bet ja es būtu lēnām un atvainojoties - "vai es lūdzu varētu paiet garām" gājusi caur pūlim, tad es pie skatuves nonāktu tikai konča beigās.
Tad nu es kā parasti izlauzos cauri diezgan brutāli, toties pie skatuves biju jau pēc sekundēm 15.

Balsi protams izbļāvu, nogurms bija nežēlīgs, bet tas mani neatturēja no tradīciju ievērošanas - uz mājam iet kājām,pa ceļam iegriežoties veikalā pēc ēdamā, jo kaut kā pa dienu aizmirsu paēst.


Kopumā pavisam pavisam traka nedēļa, kas noslēdzās ar vēl trakāku dienu.
Tik daudz vienā dienā, mazliet par daudz.
Jācer, ka nākošā nedēļa būs mierīga, garlaicīga un tur nekas nenotiks.
Jo ja šitā turpināsies....