Šodien nācu no treniņa un domāju. Cik gan skaistas lietas vēl ir mums apkārt, bet reizēm mēs tās aizmirstam. Aizmirstam tās apbrīnot, par tām priecāties. Tūliņ taču būs vasara. Njā, nu man jau drošvien daudz gan no tās netiks, jo tās sākums būs jāpavada telpās mācoties un cīnoties ar eksāmenu piecgalvaino pūķi, bet es priecāšos par katru izdevību pabūt laukā. Kokiem beidzot būs lielas, zaļas lapas, smaržos zāle un ceriņi. Gaisā būs sajūtams prieka un brīvības samiksējums.
Mana mesijas rokasgrāmata saka : Tos, kuri izvēlas sarežgītus dzīves ceļus,
sagaida augsta atlīdzība,
tikai gadi to ilgi paslēpj.
Ikvienu izvēli izdarām uz labu laimi,
un apkārtējā pasaule nesola
nekādas garantijas.
Iet uz mērķi un neapstāties.