no rīta tāda uzvilkta sajūta. atmodos astoņos(mans pulkstenis rādīja deviņi vispār), pēc astoņām minūtēm jau stāvēju pieturā un beidzot sapratu, ka autobusi nevis vienkārši neatbrauc, bet aizbrauc bez manis - viņi nokavē mani, nevis es viņus.

eju uz klasi, un uz mani sāk kliegt man sveša skolotāja par to, vai es nezinu cikos sākas stundas. man pa brīvdienām īstenībā bija piemirsies. nedēļa sākusies labi, izņemot to, ka latviešu valodas skolotāju neaizkustināja mani stāsti par slimnīcu un brāli, kas visu brīvlaiku bija manā uzraudzībā, un viņa neļāva nodot eseju vēl nedaudz vēlāk. pirmais nv latviešu valodā mana mūža laikā. un krievu valodas mutisko ieskaiti pārlika uz vēlāku laiku. mm.