"[..] ja arī simtreiz būšu redzējis vienu un to pašu aktieri, droši vien personiski es viņu tāpēc nepazīšu labāk. Taču, ja es apkopošu visus viņa atveidotos tēlus un teikšu, ka pēc simtā recenzētā personāža pazīstu viņu mazliet labāk, man būs zināma taisnība. Jo šis šķietamai paradokss ir arī parabola. Tai ir sava morāle. Tā māca, ka ar savām komēdijām cilvēks sevi definē tikpat labi kā ar patiesajām tieksmēm."

/Kamī, A. Mīts par Sīsifu. Rīga : Daugava, 2002. 23. lpp./