Ik vakara sarunās ar Joe Satriani ģitārspēli plīst domas, atstājot klusi skrāpējošu smeldzi un trīsuļojošu smaidu. Ritot skaņām, ņirb pirkstu gali – stīgu pieprasīta uzaug biezāka āda. Švīkst savērpts gaiss, berze – slīd plauksta pār grifam, krīt zaļa tumsa starp baltām liesmām. Liekvārdībai neesot, plaukst dzīve.