|
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Apr. 4th, 2016 02:18 pm vakardien nāves ideoloģijas sakarā piefiksēju kaut kādā dziesmā kaut ko par: lai arī, ko vīrietis tev, meit, apsola, nedari tā un šitā.
visas tās zvaigznes no debesīm mūžīgi nabaga vīrietim jānes, sievietei nekas nav jāsola. dēls varbūt (vai raibi cimdi), bet visādi citādi, sēdi un pieprasi savas zvaigznes.
šie visi sūdi tomēr tik dziļi saknē.
bet to esmu zinājusi jau sen. daudz senāk par to pirmo reizi, kad četras stundas stāvēju lietū, pie aizslēgtām durvīm, lai lūgtu piedošanu. slapja, nosalusi un pārāk bez pimpja, lai tajā visā būtu jebkas romantisks. 4 comments - Leave a comment | |
Comments:
Es neizlasīju, jo negribēju izbesīties.
| From: | kochka |
Date: | April 5th, 2016 - 08:37 am |
---|
| | guvernante diversante
| (Link) |
|
Nu nav gluži tā, kā būtu tikai drošsirdīgi bruņinieki un aizmigušas princeses. Tak nenormāli garlaicīgi būtu. It kā, jā, tāds paterns ir. Varbūt, ka mākslā pat izplatītāks nekā dzīvē. Bet vēl ir arī tāds par sapņainiem, kautrīgiem puišiem, kad meitenes ir tās, kas dara visādas brīnumu lietas. Vismaz vecajā kino līdz 1. pasaules karam gaida daudz. Tikai nesaprotu, kāpēc kontrastam vīrieši tad jārāda kā jefiņi.
|
|