as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

vakardien nāves ideoloģijas sakarā piefiksēju kaut kādā dziesmā kaut ko par: lai arī, ko vīrietis tev, meit, apsola, nedari tā un šitā.

visas tās zvaigznes no debesīm mūžīgi nabaga vīrietim jānes, sievietei nekas nav jāsola. dēls varbūt (vai raibi cimdi), bet visādi citādi, sēdi un pieprasi savas zvaigznes.

šie visi sūdi tomēr tik dziļi saknē.

bet to esmu zinājusi jau sen. daudz senāk par to pirmo reizi, kad četras stundas stāvēju lietū, pie aizslēgtām durvīm, lai lūgtu piedošanu. slapja, nosalusi un pārāk bez pimpja, lai tajā visā būtu jebkas romantisks.