Dzīve ir skaista un tā ir brīnums, tas kurš par to šaubās ir pilnīgs muļķis. Bet es pasauli redzu tā, kā redzu. Kāpēc kāds ir laimīgāks, bet kāds mazāk laimīgs.? Kāpēc viens redzējums ir labāk, bet otrs sliktāks.? Es neprotu izlikties.

“..Un bez spoguļa skatos sev acīs
Bet nesaprotu ko es tur redzu
Tas ir tāpat kā pasaulē skatīties
Tas ir tāpat kā vilcienā kratīties

Pelni bez kādas melodijas
Neizvandītā kaudzītē guļ”