Paldies par norādi. Dienas mazohisma deva ir izpildīta ar uzviju.

"Mīļie, man ir jāsaka kristiešiem, un visiem... Ja mēs lasām dievvārdu, tad mums ir jāsaprot, ka mēs tuvojamies laikam, kurā ne tādas vien lietas notiks. Mēs tuvojamies laikam, par ko Kristus saka un piemin, un svētie raksti - Sodomas un Gomoras laikiem. (..) Un šis ir viena no pēdējām sarkanajām brīdinājuma gaismām. Esiet modri! [Un painteresējaties ko bērniem māca] Mīļie kristieši, jeb tie kas pieturās pie dabiskās kārtības, jums ir jāņem vērā, ka nāksies upurēt savu komfortu un bērnus audzināt mājās, skolot mājās. Jo ārpusē viņiem mācīs visu šo surogātu. Šī surogāta autors nav Eiropas Savienība vai Amerika, vai kaut kas vēl - genders vai Soross. Šī surogāta autors ir Tas Kurš Pievīla Ievu un pēc tam arī Ādams tika pievilts. Un šodien tas iet arvien lielākā plašumā. (..) Un man ir satraukums par to, ka ļoti daudzi kristieši neredz to, kas ir šeit [grāmatā] iekšā. Bet tas jau ir cits temats. Paldies jums visiem, lai dievs jūs bagātīgi svētī. Uzticēsimies tam kungam un turēsimies cieši klāt. Jo cita ceļa nav."

Viņi nekādi nespēj samierināties ar to, ka sabiedrība ir dažāda. Un vai gadījumā liegt bērnam draudzēties ar bērniem "tur ārā" nav bērna tiesību pārkāpums.

Mani gan vairāk nošokēja jēlības, ko viņi tajās grāmatās izlasa. Bail iedomāties, kas notiek mācītāja Pavloviča galvā.

Es sekoju tavam padomam un skatījos tikai pēdējās 7 minūtes.

Es īsti nepiekristu, ka tas ir bērnu tiesību pārkāpums. Pieļauju, ka daudziem no mums vecāki labu vēlot kādreiz ir izteikuši piezīmi, ka nevajadzētu pārāk sasieties 'ar tiem tur huligāniem'.

Drīzāk Latvijā daudziem, cik nu varu spriest, ir juceklis galvā par valsts lomu izglītībā. Izmantošu, manuprāt, jēdzīgu Kondorsē nošķīrumu starp 'publisko izglītību' un 'nacionālo apmācību'. Nacionāla apmācība būtu tā, ko vēlas mūsu naciķi - noteiktas vērtības, patriotisms utt. Savukārt Kondorsē uzskatīja, ka vērtības jeb gribas apgabals piederas pie politiskām diskusijām un nevis izglītības. Tāpēc viņš piedāvāja izvēlēties drīzāk 'publisko izglītību', kas sniedz, moderni runājot, kritiskās domāšanas instrumentus, lai katrs pats vēlāk varētu izvērtēt zināšanas, normas etc.

Lūk, tāpēc grāmatas pretiniekiem, ja viņi uzskata, ka izdevums un valsts loma pārkāpj noteiktu subjektu autonomiju un izvēles brīvību attiecībā uz saviem uzskatiem, vajadzētu norādīt tikai uz to un nevis politizēt izglītību un pieprasīt sev vēlamo vērtību, normu ieviešanu izglītībā.

Tas aptuveni ir mans izglītības jautājumos neiesvaidītā viedoklis.

Glauni. Mani ļoti aizkustina, kā tur nonāca madame no Labklājības ministrijas. Piezvana tāds jaunietis no LKR un saka, atsūtiet mums kādu, ko pasviest zem tanka. Ko, tur ierēdņi lozes velk, kam krustiņš patrāpīsies, to sūtīsim? Bet nu paraugstunda ziloņu pūšanā uztaisīta.

Konkrētā madame ir viena no divām šobrīd ministrijā atlikušajām, kuru kompetence ir dažādas statistikas attiecībā uz dzimumiem utt., resp., atlieka no reiz pastāvējušās Dzimumu līdztiesības nodaļas. Otra kolēģe tika plosīta līdz ar Viņķeli grāmatas atklāšanā.

Es gan pat mazliet brīnos, ka uzaicināja kādu, kas pauž pretēju viedokli. Ja nemlados, tad citos raidījumos parasti tiek aicinātas personas no viena orķestra. Piemēram, tur ir raidījums ar Turlo un Šmitu. Silti iesaku garos ziemas vakaros.