es varētu stundām ilgi sēdēt un klausīties Tās-dziesmas skaņās, kas tik ļoti pārceļ mani uz to īso mirkli manā dzīvē. tik vienkāršs, trausls, dziļš un patiesi skaists mirklis. klausoties to pārņem sajūta, ka manas bruņas un visi iespējamie aizsargi lēni, gandrīz nemanāmi no manis atdalās un izšķīst vismaz uz kādu laiku un manī ieplūst trausls gaišums,vilšanos nezinoša bezbailība un paļaušanās. protams, tagad vēl tas vakardienas alkohols tiek vienatnē piebeigts, he he. un es sēžu savā pufā, skatos pa logu un iekšēji lidoju. arī tāds brīdis ir retums. mūziciņa mana, tu tapsi spēlēta uz manas ģitāras 100%.