Kakla Kungs un Romantika
Mums atkal notiek remonts, šoreiz virtuvē, no slinkuma man sanāca miegs un likās, ka es nokritīšu miega komā, turpat, blakus virtuves mantām. Tagad, kad vairs darboties nevajag, esmu atžirgusi. Jāsaka, ka Slinkums ir mans Kakla Kungs. Cik gan labprāt tagad sēdētu kino un grauztu Popkornu un kaitinātu kinomīļus ar čāpstināšanu. Vienīgi zinu, ka Slinkuma Kungs paradīsies brī'di, kad vajadzēs sasviest mantas tādā pat bardakā kā iepriekš. Blakus maizei stavēs grāmatas, kaut kur turpat trosīte no maksķeres un keramikas iguāna no Meksiskas, un bezjēgā pa galdu mētāsies visādas vecmāmiņas zāles. Plīts būs nokrauta ar tējas pakām un nevajadzīgām burkām.
Hmm, dzirdu kā krāsas rullītis slīd pāri griestiem. Skaņa laba, to es arī varētu. Jāsmejas. Kā man būs jāberž grīdas, Fuuuu. Bet labi, ka G. uznāca remontkāre. Savādāk, viņš saka, ka es viņu esot aplipinājsi ar Briesmīgo Slinkuma kaiti.
Šodien vispār neko prātīgu neesmu darījusi, vienīgi biju pie G. vecākiem, kam šodien 30 gadu kāzu jubileja. Jāsaka, ka izskatās, ka viņi vēljoprojām viens otru mīl. Tobrīd es paliku romantiska kā rozā cukurūdens un ruksis.Mamma ir saglabājusi savu kāzu kleitu un tētis šorīt apsveica sievu ar baltām rozēm, kā todien, kad viņi precējās - kāzu pušķī esot bijušas baltas rozes. HHHH, skaisti.