Pagātnes rēgs kādam biju tikai vienreiz. Tas notiek tik ilgi, kamēr tas, kas tevi uzlūko par īpašu esam, atver acis un redz, ka īpaši ir arī citi, tajā mirklī tu beidz savu rēga funkciju.
Bet es vista akla, jo man katrs nākamais solis šķiet labāks nekā iepriekšējais, tāpēc neatskatos, jo tā vienkārši nevar būt, ka labais ir aiz muguras, nē, labais ir priekšā. Iespējams, ka aklie ir redzīgākie..
Un taisnību, kurš solis bija labākais, uzzināšu vien uz nāves gultas.
Vista nelido, bet vistai ir spārni.
--
Neatskatīties.