to ko mēs ieliekam ribās to izdzird elaborē kreatīva pīnes kreatīna dzīres ar sulu paka kausta aknas bija divas aknas draudzenes ar to ko niere teica to nmums raudāt negribāja asaras izdalīja racionālās porcijās kā racionāporicionā porkupīnes kurpītes lauza pret galdu mēs lauzām savas dāsnās galvas pret roku daudz dauzījām ar galvu triecāmies avīzēs kā pitagora dievinātās aumaļās un mums nebija nekas tik lieliski vielisks lai man būtu izmežģītas kājas tik itādi gribējušās atbalstīt manas patiesības mērus un tagad man bija vairs dzidras birkas uz austerēm sapūdētas un tautas bija vairs tik ieielgušas , ka nevarēja mani bremzēt atpakaļ sapratnes godībā un man bija vairs tik dziļi saknapinātas dzīres, ka es biju veltīgi izsvilpts ar godam sabojāto un tagad man bija vairs tikai skubināms dividorums izsvaidīts pret pretodaktiliem kadiķiem un man nebija via saķņu dārza birzis izsvilptas ar taisnu likvidatoru un torņu kārtas bija vsvešas valdonīgā piebilstibā mēs lauzām gudrības prātos izsvaidīto un mums nedeva skabargas isviestās atskaites izgalotnēt un tas bija tikai skapī izsviests ar taustekņiem un burkānu izvēdināto līkloču pogu caurumu un taustē bija kāds gribējais piebilst, ka nevar manas atvases jau tīšuprāt saboksterēt un tiekties testies man marionetes gvelzt no pleciem nost man nevar gribas pavēles nedienu ikdieniškajā irdenumā man pievālēt kadiķu strupais skausts nebija manas priedes lakstos atvasinājis tikai piebildis, ka nevar izsviest nomaļu s dārzus tautskābes locīgajās birztalās pintes bija vairākas reizes izstieptas uz augšu sakniebtas un tagad man bija vairs tukšas pastmarku birztalas ar augšējiem stobiriem un stāviem kā gājuši bija tiek liegie skubinātāji un tagad man nebija nekādas iespēju virtenes atmiekšēkētas at antibiotiku birztalu vēlīno pieri saraukto atmiņas acu kaktu sturpumu bija vilkme mums ienes a papīra austrumus izvsieda skudras lāču mīlnieces