Man ļoti šķiet, ka
Lielajā Klusumā ir visharmoniskākā filma manā pasaulē. Katram ir vajadzīgs kaut bišķis šāda klusuma. Burzmas cilvēkam tās skatīšana jau vien ir pārbaudījums, ko arī zālē labi varēja just. Ja to nokārto un tīri ienirst šajā klusumā, tad, vēl aiz fundamenta, kur tā atspulgs ļoti dabiskā manierē izliek savu vienkaršības un nesteidzības garu, var prasties tvert filmas noslēgumā pausto, un to lieliski just, izejot pēc filmas uz ielas un visur citur, kur kupli noizējas burzmisti, piržējas indes u.c. Es arī esmu burzmā rautais jeb vienkārši burzmainis, tādēļ aizdošos ka nu uz vēlvienu seansu.