Autobusā nostājos zem lampas, un izvilku ierīci lai palasītu grāmatu (bez maksas lejuplādētu ne nu gluži no torentiem, bet tuvu tam). Turpat sēdošā kundze, sajutusi kādu stāvam, atskatījās un pamanījusi melnu verķi manās rokās, sāka rakties pa somiņu. Uzreiz neattapu, kas par lietu, bet, ieraudzījis viņas rokās maku, sāku smieties un mierināt, ka neesmu biļešu kontrolieris. Nevilšus iedomājos, nez kas notiktu, ja izvilktu no azotes pleijeri ar pastiprinātāju un visu to vadu mudžekli, piemēram, bankā.
6 raksta | ir doma