Paliek
Tagad vari ievilkt elpu un novilkt brilles, kuras jau kādu laiku bija saplīsušas. Nebeidzams karuselis iet tev apkārt. Apstājos, un šķiet,tas viss jau reiz noticis. Vai es to zināju? Vai scenārijs jau uzrakstīts un režisori visas lomas iedalījuši, vienmēr tu vari mainīt visu, tikai dažreiz rokas nestiepjās tik lielas, lai ko mainītu. Ar bērnišķīgu smaidu un vieglām kājām esmu pārliecināta, ka nedzīvojam vienu reizi, ka paliek kāda vēl cerība vai neizspēlēta atlikta loma. Nedomājot, par dziļāku eksistensiālo spēku es nedaudz jūku prātā' vieglā vijolīšu smaržā, nedaudz jūku'