skumji.
Šodien, gluži, kā visu šo nedēļu ir nenormāli draņķīgs laiks, kaut gan Es tādā laikā parasti jūtos lieliski un Man viņš ļoti nomierina un patīk, 5dienā tāds laiciņš ir skumji... Vēl uzzinot, pēdējos jaunumus par kolēģes vīra pēkšņo nāvi, paliek vēl skumjāk... bet vēl vienu brīvdienu Man neviens nedos, ņemot vērā, ka jau uzkrāsojos un tūliņ braukšu, būtu stulbi...

Šodien būs hokejs - basta! Es neiešu, pietiek intrigas un visas tās huiņas, Mana klātbūtne tur nav no svara, Es tur tāpat nevienu īsti neinteresēju, kāpēc tērēt Savu laiku uz tiem, kuriem ir vienalga?
Turpināšu iesākto grāmatu un pavadīšu 5dienas vakaru gaidot... Dažiem ir vienkārši lemts būt tādiem un gan jau Es atradīšu vēl vienu tādu pašu, kaut gan vairs neticu, bet saka, ka brīnumi notiek ar tiem, kuri gaida, nu labi, tad jau redzēs :)

āā, vakar, protams, Es viņu nesatiku, tas jau bija paredzams, bet diez gan dīvaini likās, ka mašīna stāv pie veikala ( tā 100% ir viņa mašīna, jo tur bija Manis dāvinātais tīģerīts) un viņš veikalā nebija. Es sapratu, ka laikam aizgājis pusdienās un, tad atgriezīsies kā vienmēr, pēc kāda laiciņa... Bet.. vai nu viņš pamanīja Manu mašīnu, vai pēkšņi mainīja Savus ēšanas paradumus, vai vēl nez ko, katrā ziņā pēc pusstundas, kad biju jau visu izdarījusi, nācu ārā, jo pacietības mērs bija pilns, un ieraudzīju tukšu vietu - viņa mašīnas vietā... Dīvaini, bet nu labi... Es vairs nepārdzīvoju tik traki kā svētdien, tādēļ arī nebiju vīlusies.