ir jauki ka cibiņi atgādina par labām lietām
21:50: Denī Didro - Ramo brāļadēls
Viņš: [..] Es esmu gatavs būt par kāju pameslu [abject], taču vēlos, lai tas notiktu bez piespiešanās. Es esmu gatavs nokāpt no savas pašcieņas augstumiem... Jūs smejaties?
Es. Jā, jūsu pašcieņa mani smīdina.
Viņš. Katram ir sava. Es esmu ar mieru aizmirst savējo, bet tikai pats pēc savas gribas, nevis pēc cita rīkojuma. Vai pieļaujams, ka man varētu teikt: lien! Un man nāktos līst? Tā izturas tārps, tā daru arī es! Mēs to darām tiklab viens, kā arī otrs, kad mums ļauj līst, taču mēs izslejamies, kad mums kāpj uz astes.


patiesi
ir laikam atkal jāsāk lasīt
agrāk tas bija kā ēst

ganjau pēc mēneša varēšu atļauties to darīt
^^