Šķiet, ka beidzot ir pienācis laiks vienam no otra atvadīties. Bet tu nebaidies, tev dzīvē viss izdosies. Varbūt ne vienmēr būs skaisti un labi, bet būs tieši tā, kā tu to vēlies un tā, kā tu to iegrozīsi. Tie bija skaisti mirkļi mums abiem, bet tomēr ir laiks atstāt pagātni un ar soli tuvoties nākotnei. Tu man ļoti daudz ko iemācīji, tu biji mana kaisle, mani smiekli un manas asaras. Tu biji tas, kurš parādīja skaistumu ārpusē un skaistumu iekšienē. Tu biji tas, kurš dejoja un tas, kurš deju noslēdza. Tu nebiji viens no viņiem, tu biji tu. Es nekad neaizmirsīšu to, kas mūs vienoja, bet vienmēr atcerēšos to, kas mūs šķīra. Es priecāšos par katru tavu prieku, bet nebūšu līdzās, lai to piedzīvotu kopā ar tevi. Es nekur neaizeju, tikai nebūšu pie tevis. Lai arī cik sāpīgi man nebūtu, lai arī kā es sev nepārmetīšu, es tomēr nespēju un negribu tevi redzēt citur. Es negribu zināt, cik tev ir labi ar kādu citu, es negribu zināt, ko jūs darāt un kā jums veicās. Man taču sāp, un es esmu pelnījusi būt laimīga. Es biju laimīga kopā ar tevi, bet tas ir beidzies jau 2 gadus atpakaļ. Tas bija vienreizējs piedzīvojums un vienreizējas jūtas, kas mūs vienoja. Es gribētu būt tavs draugs, bet šobrīd to nespēju. Varbūt kādreiz nākotnē mēs varēsim paskatīties viens uz otru un pasmieties par šo visu, bet šobrīd es vienpersoniski pieņemu lēmumu bēgt no tevis. Bēgt prom un neskatīties atpakaļ. Paldies tev par visu to skaisto, kas bija. Paldies tev, ka vienmēr biji mans plecs, uz kura paraudāt. Paldies, ka negaidot parādījies, lai pajautātu, kā man iet. Paldies tev par visu. Es tevi mīlēju.

P.S. Man tevi pietrūks