un draugi tavu vārdu vairs uzrakstīt nemāk un izrunāt
/bet vispār mēs vakar nedaudz arī par tiem dažiem īpašajiem cilvēkiem parunājām, kuri dažādu iemeslu un iegribu dēļ pēkšņi novieto tevi uz priekš viņiem nepieejamas salas, kur ne viņi piebraukt var, ne grib. met viņiem jahtas vai mazas vēstulītes, vienas tiem par lielu, vienas par niecīgu jaunajai dzīvei. tad nu saproti, vai tu ko sliktu izdarījis, vai vienkārši šis pulkstenis kādreiz bij skaists, bet nu baterijas beigušās- ar to jau nekas nebojājas, bet uz priekšu neiet netik.
man jūs, cienītie, joprojām mīļi./