Kas īsti ir ar cilvēkiem un scenārijiem?Es domāju-kāpēc cilvēkos ir tāda tendence jau kaut ko paredzēt,ja pat par to būtu par agru domāt.Es,piemēram,scenārijos vienmēr piedēvēju sev ļoti agresīvu lomu - tā,ka rūpīgi slēptie nadziņi ir ārā un norisinās spēle "visu vai neko".Tas tik daudzos un dažādos līmeņos ir nepareizi,jo būtībā sevi noskaņojam scenārijam,kuru galvā esam izspēlejuši vismaz dažas reizes.Ticēt vai neticēt domu spēkam - tas jau katra paša ziņā,taču kaut kas tajā visā ir.