Brīvprātīgi obligātās izvēles iespējas...
… Pieskaries šonakt brīnumam un nenobīsties, dejo ar klusumu un neaizgriezies…Laiks nenovēršami iet, laiks ieklausīties …

Gribas man kā zemei ziemā zem sniega paslēpties. Kas tai nekait, tagad slēpjas un tad visu sāk no sākuma pavasarī - jauna zeme, jaunā pavasarī. Pat cilvēki palīdz izskatīties zemei labi un jauki pavasarī. Kāpēc es tā nespēju? Kāpēc man ir jādzīvo ar šo veco nepatīkamo veidolu? Kāpēc es nespēju jaunā pavasarī izskatīties kā no jauna? Ar skaudību acīs nolūkojos uz zemi, kuru pašlaik klāj patīkami smaga sniega sega. Banāli tas viss ir, pavisam banāli. Vēl pēdējais skatiens pa logu un atkal es turpināšu savu ikdienas skrējienu. Un neviens, izņemot mani to nespēs apstādināt vai pārtraukt. He, heee … neizdosies.