viss sākās ar rītu!
Man likās, ka darbs Mani novērsīs no dumībām un pēkšņa " in love " stāvokļa, bet ieejot jebkurā Ogres veikalā, Es atkal un atkal, iedomājos par gaidāmo tikšanos, kaut gan varbūt Man vnk noignorēt, nepieiet, mainīt maršrutu - tas jau būtu pārāk, īsāk sakot, Es jau varu uzvesties kā pirmīt - izturēties kā pret labu paziņu, kolēģi utt., pēkšņi aizmirst, ka Es iemīlos otro reizi (pataloģiski) vienā un tai pašā personā..., bet kaut kas Man saka priekšā - KA TAS NEBŪS IESPĒJAMS, ņemot vērā, ka Man tas ir rakstīts boldā uz pieres...
Vakar tikos ar Ivaru, kurš Mani pārliecināja, ka Man vnk vajag ļauties dzīvei, atkāpties beidzot, no Saviem principiem un, tad Es kļūšu laimīgāka. Vispār viņam varētu būt taisnība, jo, tad, kad Man bija tāds dzīves veids, kā šīgada dzimšanas dienā, Es patiesi biju laimīgāka.

Teksts par ideāliem Man neliek mieru visu dienu: " Kāpēc ideāla sieviete un ideāls vīrietis nekad nebūs kopā? Tāpēc, ka ideāla sieviete pirmajā reizē nepiekrīt, bet ideāls vīrietis divreiz nepiedāvā ! " :D

P.S. Marija teica, ka viņš nav ideāls un Man ir second chance :)