isobel ([info]isobel) rakstīja,
@ 2010-07-11 21:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mācies mācies mācies
Jāiemācās būt vienai savā kompānijā. Īpaši, ja visiem krīti uz nerviem, kas pēdējā laikā ir debili ierasta parādība.
Neesmu interesanta, esmu palikusi jocīga. It kā spēlēju savas divas dvīņa lomas, bet nevienā nejūtos labi.
Un jāiemācās nedzert vienai. Tāpat arī šodien parunājot ar austrālieti Polu sāku apsvērt iespēju braukt projām. Kas gan mani šeit gaida? Laba Latvija? Ironiski. No otras puses - tur arī mani neviens negaida. Bet tad varbūt būtu iespēja sākt visu no gala. Netraucēti, bez vietām, kas atgādina dažādus pagātnes notikumus, bez dīvainām sms un zvaniem, kas atgādina par pagātnes cilvēkiem, bez apčakariem un pofigisma, bez pārgriestajiem nesmaidīgajiem ģīmjiem, bez "mājām" kur uz tevi kliedz par visu iespējamo un neiespējamo un lamā par to ka tu esi tas kas tu esi, bez sāpīgām pieķeršanām dažādiem cilvēkiem, kuru vārdi ir reizēm sāpīgi, reizēm patiesi, reizēm nepārdomāti un spontāni, reizēm arī ļauni, bet tieši sirdī.
Drīzumā iešu uz jogas macību tikai ar vienu mērķi - ceru rast atbildi kā nepieķerties nekam visapkārt vai vismaz kā sevi trenēt nepieķerties.
Un jautājums kurš mani nomoka.. Kur lai paliek? Meklēju. Šodien, rīt, nākamnedēļ. Nav vairs lietu, kas dara prieku. Savāda skumja un tukšums. Liekas sirds iztukšojusies. Nesaprotu kā un kāpēc..
Kā kamolzāles bumbiņa pa pļavu - tā es pa dzīvi. Mērķis kaut kur tālumā vīd, tik liekas, ka eju uz pretējo pusi.

Iļģu šūpļa dziesmu albums ir ļoti labs.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?