iepazinos ar kādu jaunēkli, kurš manī izraisīja pārdomas par visu savu dzimumu.
nejau vīrietis vulgaris. patiesībā šādu eksemplāru sastopu pirmoreiz.
pašā sākumā mani šokēja noklausīta saruna, kurā divi vīrieši apspriežas, kur kurš taisa manikīru, pie kā vaksāciju, kurš salons labākais.
kad iepazinos tuvāk, sāku jau pierast pie domas, ka mans kosmētikas (ne dekoratīvās) klāsts ir krietni mazāks nekā viņējais. turklāt vannasistabu no rīta šāds eksemplārs aizņem pusotru stundu. tas tā no paša stāstītā.
it kā jau man nekas nav iebilstams, ka cilvēks sevi kopj. turklāt var apspriesties par jaunākajiem solārija kremiem.
tomēr, lai cik taktiska centos būt, izspruka jautājums - vai viņi arī valkā zeķubikses. uz ko saņēmu noliedzošu atbildi. (thanks god)
tā nu lūk nonācu pie pārdomām - vai man tas viss ir pieņemami.
aši savelkot plusiņus un mīnusiņus, secināju, ka man nav iebildumu, ka vīrietis par sevi rūpējas (kā vien vēlas), ja vien viņš par to nestāsta citiem un pats to neuztver kā kaut ko īpašu. ja vīrieši šādas lietas sāk savā starpā apspriest publiski, tas jau ir nedaudz par daudz.
un vēl viena lieta. ja par sevi tik daudz rūpējas, vai paliek laiks parūpēties par vēl kādu?