Katru rītu tramvaja pieturā ierodoties, man priekšā jau ir meitene, prasti runājot, daunīte. Visu laiku domāju, kāda sakritība, ka, neatkarīgi no tā, vai esmu 5 minūtes par agru vai vēlu, viņa gaida tieši to pašu tramvaju, ko es. Sāku pat apsvērt izspiegošanas idejas.
Tikai šorīt pamanīju, ka viņa tramvajā nekad neiekāpj. Sliktas novērošanas spējas :(