šodien un vakar es ļoti izjutu to, ka cilvēki dzīvo savā prātā un domās par daudz, tāpēc traki perās un cieš gan paši, gan mīļie un apkārtējie. tas tiešām ir svarīgi? no rīta braucot mājās es vairs neko nevarēju saprast.domas šaudījās galvā turpu šurpu, es ar tām cīnījos un mēģināju sviest laukā, garastāvoklis mainījās ik pa mirklim. un tagad pamodos no tādiem krāsainiem un trakiem, bet ļoti skaistiem sapņiem, es varētu teikt, ka man galvā pritii mač ir tukšums un vieglums.

vakar taisījām valmierā ēst. bijām sagatavojušies vismas 2 lielākam cilvēku daudzumam un iebraucām mīnusā. tagad varēsim paši nedēļu sutināties saulītē un ēst falafel bumbas, uz plīts pašceptās maizes un aprikožu un riekstu saldumus, ko visu gatavojām 2as dienas. bet liels prieks par padarīto darbu un draugu pilnajiem punčiem.