Šodien atpūtos dzerot viskiju/kolu no skārda bundžām, dedzinot acis saules gaismā pie jūras, no tām izraudot ziemas pelēkos putekļus.
Ar māsām un māti secinājām, ka to visu labestību, ko neatodam ģimenei, dāsni dāvājam visiem saviem viesiem. Tāpēc ciemiņi manās mājās bieži jūtas labāk kā es, bet tas priecē.

Un atkal jau nedaudz ir mainījusies mana izpratne un attieksme pret cilvēkiem. Patīkami, ka uz labo pusi. Tomēr esmu kļuvus pārāk iecietīga un saprotoša.