Saulainās dienas vakarā, kad pierima vējš, es pārnācu mājās trekni lepna un nogurusi kā slieka, maisījusi mālus kopā ar smalko augamo augsni, šķetinājusi, purinājusi baltas saknes prom prom no manas zemgaļu treknās zemes, paldies, ka darinājāt tādu, paldies par darbu, paldies par secību
Šodien es, bezmāsu, bezbrāļu meita, redzēju mazāko bērniņu irl, nekas no tās histērijas, kas man prātā neironos par bērniem. Šitādu tad jau pat es varētu.
Smadzeņu saturs jāsargā. Es savējo esmu līksmi izpurinājusi vistām pakaišos, ej nu savācies kopā atkal. Un kurā burkā sevi ieliet? 2010.gada Pērnavas ielas? (kāds šogad vispār gads?)