Rīts
Kārtējais rīts - viss nemainīgs - tā pati putra, tas pats laiks, ko pavadu pie plīts, tās pašas izjūtas, kad pamodies un mājā neviena nav. Viss šķiet jau bijis, jau vienreiz izdzīvots. Varbūt laiks kaut ko mainīt, un ja tā - tad ko, vai līdzēs ja rīt es cepšu brokastīs pankūkas, bet tas ir papildus minūtes virtuvē - nē, šķiet, ka laba mājsaimniece, es nebūšu, kaut arī manas vafeles un "cūkauši" ir ļoti gardi.
Visas šīs pārdomas man aizvien liek iedomāties dziļāk un dziļāk, tālāk un tālāk, vai es reiz dabūšu, to dzīvi pēc kuras tik ļoti vienmēr ilgojos, vai dabūšu to puisi, kuram manās acīs vienmēr būs liela nozīme ???