esmu pierādījums tam, ka apsaldēšanās ir ļoti nopietna lieta
un pašam ārstējoties ar dzērveņu sulām un kumelīšu vannām,
var tikai salaist visu dēlī ar urīnceļiem un nierēm. Iekaisums
tad iekļūst asinīs, paaugstinās temperatūra, sākas migrēna,
pieliek pie sistēmas, vēnā salaiž antibiotikas un sarāj.
Pēc šī visa laimes procesa no slimnīcas esmu atnākusi mājās
ar antibiotikām 5 dienu kursam, rota vīrusu(slimnīcās katram
otrajam ir kaut kas lipīgs, ko pielipināt) un pamatīgu stresu.
Šodien vairs neģībstu no nenormālām sāpēm labierīcību procesa
laikā, šodien ģībstu, jo rota vīruss liek izvemties pat no melnās
tējas, kur nu vēl tukša, atvemta dūša kopā ar antibiotikām.
reāli, man pašlaik sajūta, ka mirstu nost. jau trešo dienu
klīstu apkārt rēga paskatā.
lūdzu, nebaidīties, ja mani satiekat, esmu zili pelēkā nokrāsā
nedaudz vairāk kā parasti...