naudstroms pienāca tuvāk klāt un sāka domāt skaļas domas. tajās dienās bija atgadījušās dažādas lietas, piemēram, kad apogejs bija saticis saulcerīti, mājās iekūrās uguns un uguns bija tas lielais devējs, kas pabaro un kas apgulda. kad iedegās kārtējā liesma logā, mēs zinājām, ka nevar palikt klusu vairs ne brīdi. murjāņu jūrasskolas audzēkņi un absolventi bija savākušies mazā pulciņā ap apputējušo logu un tērgāja par šādām un tādām lietām. kad pulstenis nozvanīja trīs pēc pusnakts, iedegās kāda īpaša un dīvaina uguns, kas mums stāstīja pasakas par laimīgu bērnību. mājas viducī bija iedēstīts kāds kultūraugs, un mēs to ļoti augstu godājām, bet kādu dienu kā gadījās, tā mēs uzreiz tam saklupām virsū, lai baudītu tā augļus un cerībā iegūt nemirstību kodām lūpās gan sev gan viens otram. tā pagāja mūsu pirmie gadi internātā un mūsu mātes mūs pamazām aizmirsa, līdz kādu rītu pagalmā iebrauca melns auto, lai pabarotu mūs ar pienu. mēs ņēmām iegādātās preces, nevaicājot, ar ko būs par tām jāmaksā. mēs jājām uz jauniem zirgiem, mums bija jaunas bizes un jaunas sūkājamās ledenes, tad kādu vasaras siltu vakaru no zemes novēlās trekns mākonītis un mēs mazie eņģelēni bijām gatavi doties rotaļās rokās sadevušies un uzticību viens otram solīdami. kādu rītu mellužu stacijas pulkstenis nozvanīja trīs, un mēs bijām pārplīsuši kā baloni, mūsu sulas bija izlijušas pa peronu un steidzās pa sliedēm pretim stāvošam vilcienam. ieskanējās trauksmes signalizācija un visi futbollaukuma zēni saskrēja rosīties ap mūsu pūšļotāju atstātajiem sainīšiem durvjupriekšā jau kāds bija nokakājies un mēs degunus aizspieduši rādījām kaut kur nenoteikti kokos, līdz no stāvlaukuma uzraugāmās telpas iznāca pavecāks kungs un sāka tēlot dāmu ar svārku atloku aizsedzis sev lūpas un degunu viņš laizīja mūsu partizānu atstātās ābolkūkas dns kodu un mēs sapratām, ka ir pienākušas beigas mūsu laimīgajai bērnībai, bija iestājies apostrofu gads.