Kā tur īsti tad ir ar to visi vīrieši cūkas, visas sievietes duras!? Tik daudz dzirdu par šo tēmu spriedelējumu, galējību, principu, ka sievietei jābūt tādai un tādai, vīrietim savukārt tādam un tādam. Vai tiešām, lai cik gribam būt atšķirīgi pat neordināri, vai vienkārši savādāki, savu partneri vēlamies redzēt, kādās noteiktās normās, rāmīšos ieliktu, sapni, nevis personību ar saviem netikumiem, vājībām, ar savu pievilcību. Visu to, ko saucam par cilvēku?

Tad jau varētu mīļots cilvēkus klonēt. Būtu firma, aizej, izvēlies visu, raksturu, spējas, fizisko uzbūvi, domāšanu ieprogrammē un tad vēl kādu ātraudzības gēnu, tā lai pēc desmit mēnešiem ir ideāls partneris... Tikai vai tam ideālajam partnerim būsi vajadzīgs otrs, kurš nav pilnība....