un vel. cik gan tomer vesela es esmu bijusi visus shos gadus. patiesiba visus pedejos 15 gadus es esmu bijusi loooti vesela, ko, protams, speju novertet tikai tagad. agrak mana meraukla ir bijusi...well, meraukla burtiska nozime - meaning, kads man toreiz un tad bija gurnu apkartmers, cik sveeru un tml. tineidzerismi. shobrid, parlasot vecus pierakstus, parcilajot mantas, sev raksturiga nostalgija atceroties sho un to (meaning, daudz ko), vieniga doma ir - cik gan VESELA es toreiz biju. man nekas nekaiteja. gribeju - iedzeru, gribeju - braucu projam uz gadu un vairak bez bazham, ka saslimshu, gribeju - skreju lietuu un nedomaju, ka saauksteshos, gribeju - 4 stundas braucu pusslima pie milotaa, jo, heh, iedzershu antibiotikas un viss bus labi. un bija jau arii. man bija laiks un luste domaat par dziivi. sapnot, izteloties, PLAANOT. miileet, cereet, pardzivot, un nedomat ne par ko citu. tagad? vienigais, ko planoju, ir vizites pie neskaitamiem arstiem uz neskaitamam proceduram, galvaa apleeshot, cik vel ilgi varu atlauties nebut darbaa, cik dienas nonemt no sava atvalinajuma, lai izvilktu finansiali, vai bushu fiziski spejiga parvakties augusta beigaas, vai pietiks speka atkal braukt skatities dzivoklus un ka pec iespejas izvairities no sabtransporta, veikaliem un visam parejam vietam, kur miit bacilji.