14. maijs, brīvdiena, laukos, saulains rīts un brokastu galds. Viens brālīts pilnīgi ikdienišķi ņem un sāk taisīt miniatūru kartupeļu šaujamo. No vitamīnu plastmasas cilindrīša, ielādē kartupeļa gabaliņu, iepilda šķiltavu gāzīti, dzirkstele un kartupelis ar paukšķi aizlido pār pagalmu. Tā mēs rīta saulītē stāvam pie mājas stūra un šaujam kartupeļus pār pagalmu.

6. jūnijs, Edgars izdzer pēdējo vitamīnu ripu un uzvaroši paceļ gaisā tukšo vitamīnu cilindrīti. Un tad mēs, viens divi, uztaisījām to šaujamo tepat darbā. Jo nekas daudz tiešām nav vajadzīgs – minētais cilindrītis, tievāks stobriņš, līmlente, pāris kniepadatas un šķiltavas. Prātīgs jaunievedums bija adatiņas nostiprināt ar superlīmi un savienot ar vadiņu, lai elektrības sitienu nav jāpārvada pa savu ķermeni. Optimālais šāviena spēks ir, ja šķiltavu gāzi cilindrītī pilda 1,5 sekundes. Saviļāts papīrītis viegli pārlido telpai. Pa logu šaujot, pretējo māju tomēr nesasniedz.

Šeit Edgars pārbauda, vai lec dzirkstelīte:

Pats šaujamais

Cilindrīša iekšpuse.