ir pieci vakarā un piektdiena un es sēžu darbā un jāiet prom,, bet neko negribas,

tāda viegla depresija, ko varētu - pat negribas aizgaiņāt,,
viegls aizvainojums, ko varētu analizēt un aizmirst, nogrūst kaukur
un atkal būt smaidoša optimistiska

es negribu

es baigi strādāju, baigi skrienu un aulekšoju, es daru visu
iekārtoju māju, vedu produktus, pērku mistkastes un dīvānus, palagus un podubirstes un prezervatīvus, salmus un sienu,

bet - vai es esmu laimīga no tā ?

ne vella, ne vella,

īstenība (banāli sabrūku šņukstos) - man varbūt gribas nedaudz dvēseles miera, nedaudz laika, nu, vārdu sakot, pati nezinu ko gribu