pieklājība un telemārketings
Tikko zvans no Amigo, kur kāda jauna sieviete izteikti ģenēriskā balsī man stāstīja par kaut kādiem tarifiem un bankas norēķiniem. Vispirms viņa man pateicās par to, ka esmu Amigo klients. Domāju, ka viņi man dos kaut kādu bonusu dēļ tā, bet tomēr nē, piedāvāja zvanu tarifus vai kaut ko tādu. Nevajag man tos, es gribu bezmaksas īsziņas, no pašlaik viņas ir ahuje dārgas. Drīz vien sapratu, ka jautājums kurā man kas mani neapmierina bija tukšs, jo īsziņas vairs nepieminēja. Tikpat labi viņi būtu varējuši izmantot telefonrobotu, nevis eksplutēt šo sievieti.

Man nepatīk cilvēkiem justies slikti, izņemot internetā, tādēļ nepateicu viņai lai iebāž savus tarifus nāsī, un pateikt nē kad viņa prasīja vai ir brīva minūte arī nebija spēka. Kautgan, ja es uzzināšu, ka viņi man skaitīja nost naudu par to zvanu es nepriecāšos.

Es tikai ceru, ka viņi nesāks man zvanīt. Jau ar īsziņām pietiek.