Bet-a
Mēs bijām tik līdzīgas, ka mūs varētu noturēt par māsām. Atšķirība bija viņas lokanais, kaķiskais augums un lielās acis, kuras vienmēr meta ziņkārīgus skatus. Viņas acis vēstīja par to, ka pasaule ir neatkārtojama un interesanta. Paskatoties uz viņu, vienmēr likās - tūlīt kaut kas notiks.
Mūsu izturēšanās, domāšana sakrita. It kā viņa būtu es un es - viņa. Varbūt mēs bijām kaut kas viens, sadalīts divās daļās? Nē, tas jau būtu par daudz prasīts no Visaugstākā, viena īpašība padarīja mūs dažādas. Īpašība, kuras dēļ es viņu apbrīnoju. Viņas spēja vienmēr aiziet, kad ir pienācis īstais laiks, nepārkāpjot robežas, un atgriezties kā karalienei, pie kuras kājām visi uzreiz krita.